Dievmātei
Dievmāte, kura noguldījusi manu nemierīgo dvēseli uz savas sirds stara!
Atbrīvo ar žēlsirdību tavu no manas dvēseles nezālēm.
Dāvā mīlestības laimi manai sirdij, kas izšķīdina nepiedošanas sāpes.
Ar lēnprātību tavu savaldi manas lepnības dumpīgumu.
Ar līdzcietību tavu atkausē manu jūtu pārakmeņošanos.
Ar tīrību tavu mīkstini manus nodomus un attīri manu valodu, lai izpaustu vārdā manā dvēseles atmošanās gaismu, ko apskalo patiesa grēku nožēlošana.
Pacel, atmodini acis un dvēseli manu pret Tavu Svēto tēlu, līdzīgi kā pret manas sirds dzīvību.
Lai nepamet mani Marijas patvēruma un aizlūguma svētku ceļā Tava Žēlsirdība.
Āmen