Grēku nožēlošana pie krucifiksa
Kungs mans, Jēzu Kristu, Dievs mūsu, kas raudāja par Lācaru un izlēja par viņu manas bēdu asaras.
Ar ciešanām Tavām izdziedē jel kaislības manas. Ar čūlām Tavām izārstē jel čūlas manas. Ar asinīm Tavām izārstē jel asinis manas. Un ar miesām manām izdari savu dzīvinošo miesu smaržu.
Lai žults tā, ar kuru dzirdināja Tevi naidnieki Tavi, saldina dvēseli manu no rūgtuma, ar kuru dzirdināja mani sāncensis mans.
Miesas Tavas, kas izplestas uz Krusta koka bija, lai paceļ pie Tevim prātu manu, no dēmoniem lejā kas ir vērsts.
Galva Tava, pie krusta pieliekta, lai paceļ galvu manu, kas no ienaidniekiem lejā ir liekta.
Vissvētākās rokas Tavas, pie Krusta piesistās, pie Tevis lai paceļ mani no nebūtības bezdibeņa.
Seja Tava, kas apspļaudīšanu pieņēma no neticīgajiem, lai apgaismo seju manu, ar nelikumību apgānītu.
Dvēseli Tavu, kura Krustā sista bija, atdevi Tu Tēvam Savam, pie Tevim lai ved mani svētība Tava.
Nav man sirds sāpošās, lai uzmeklētu Tevi.
Nav man ne nožēlas, ne grēku nožēlošanas, ar kuriem ievest bērnu savu mantojumā manā.
Nav man, Valdniek, mierinošu asaru.
Aptumšots tapa prāts mans ar lietām sadzīviskām, un nav tam spēka ar sāpēm pievērst manu skatienu Tev.
Sasala sirds mana no kārdinājumiem, un nevar tā sasildīties ar mīlestības asarām pret Tevi.
Bet tu, Jēzu Kristu Kungs, labumu dārgums, dāvini man visu grēku nožēlošanu un sirdi nepagurstošo, lai ar visu dvēseli iziet man uzmeklēt Tevi.
Jo bez Tevis sveši būs man visi labumi. Tādēļ dāvini man, Cēlsirdīgais, labvēlību Tavu.
Esmu atstājis es Tevi – neatstāj jel Tu mani.
Esmu atgājis es no Tevis – atnāc Tu mani uzmeklēt.
Pieskaiti mani pie Tava ganāmpulka avīm, piesātini mani ar Dievišķo Tavu svētību vārpām, līdz ar tādiem, kam sirds ir tīra, to mītne ir Tava, un ir tas mierinājums, un ir tas prieks tiem, kas centušies ir Tevis dēļ sērās un mokās.
Lai esam mēs līdzīgi svētībai Tavai un cilvēkmīlestībai Tavai.
Glābējs mūsu, Jēzu Kristu.
Āmen.